Kas drīkst pārbaudīt celšanas aprīkojumu Latvijā

Latvijā celšanas aprīkojums ir sadalīts divās juridiski atšķirīgās kategorijās - bīstamajās iekārtās un celšanas palīgierīcēs -, un prasības tām ir principiāli citādas. Šis materiāls skaidro abus režīmus, atsaucoties uz PTAC un Valsts darba inspekcijas sniegtajiem skaidrojumiem.

Bīstamās iekārtas: akreditēta institūcija un valsts reģistrs

Kravas celtņu, liftu un cilvēku celšanas pacēlāju periodiskās tehniskās pārbaudes drīkst veikt tikai LATAK akreditēta inspicēšanas institūcija atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17020, un rezultāti obligāti reģistrējami Bīstamo iekārtu reģistrā (BIR), ko uztur PTAC un kas pieejams portals.ptac.gov.lv.

Celšanas palīgierīces: darba aizsardzības režīms

Ķēžu, trošu un tekstila stropes, traversas, satvērēji un magnēti MK noteikumu Nr. 195 izpratnē ir kravas celšanas palīgierīces. Tās neklasificējas kā bīstamās iekārtas, tāpēc tām nepiemēro prasību par akreditētas trešās puses veiktām periodiskajām pārbaudēm. Piemērojami darba aizsardzības normatīvie akti, tostarp MK noteikumi Nr. 526.

Kas drīkst veikt pārbaudi palīgierīcēm

  • Darba devēja norīkots par darba aprīkojumu atbildīgs speciālists (MK not. Nr. 526 82. punkts)
  • Kompetenta inspicēšanas institūcija, ja tas noteikts normatīvajos aktos vai darba devējs pārbaudi nevar nodrošināt
  • Speciāla atļauja, akreditācija vai trešās puses sertifikācija darba aizsardzības normatīvajos aktos nav prasīta
  • Darba devējam jānodrošina, ka pārbaudi veic persona ar attiecīgajām zināšanām, prasmēm un praktisko pieredzi

Pierādīšanas slogs

Palīgierīču segmentā valsts reģistra nav, tāpēc pierādījums, ka pārbaude notikusi laikā un ka to veikusi kompetenta persona, ir uzņēmuma paša dokumentācija: pārbaudes protokols, pārbaudes veicēja kvalifikācija un marķējums uz aprīkojuma.